Skip to main menu
Skip to search engine
Skip to content
Skip to footer
lv
cs
de
lt
en
pl
hu
ro
et
cs
de
lt
en
lv
pl
hu
ro
et
Contrast
Share
Login
lv
cs
de
lt
en
pl
hu
ro
et
cs
de
lt
en
lv
pl
hu
ro
et
Login
Contrast
Share
Back
Collections
Collections
Europeana 1989: Mēs veidojām vēsturi
Poland
Informācijas dienas Warsaw (8-9.06.2013)
Informācijas dienas Poznań (14-15.06.2013)
Informācijas dienas Gdańsk (21-22.06.2013)
Lithuania
Informācijas dienas Viļņā (9.-10.08.2013)
Informācijas dienas Panevēžā (13.08.2013)
Materials from Pasvalys Public Library
Latvia
Informācijas dienas Rīgā (23.-24.08.2013)
Estonia
Informācijas dienas Tallinā (30.-31.08.2013)
Czech Republic
Collection days in Plzeň (2.11.2013)
Collection days in Hradec Králové (9.11.2013)
Collection days in Prague (17.11.2013)
Collection days in Olomouc (23.11.2013)
Collection days in Opava (30.11.2013)
Hungary
Collection days in Szeged (23-24.05.2014)
Collection days in Sopron (30-31.05.2014)
Collection days in Budapest (5-6.09.2014)
Germany
Collection days in Leipzig (16-17.05.2014)
Collection days in Berlin (12-13.09.2014)
Romania
Collection days in Cluj (07.2019)
Indexes
Indexes
Nosaukums
Autors
Līdzradītājs
Priekšmets
Lietotāja tagi
Obligātie atslēgvārdi (Europeana 1989)
Izvēles atslēgvārdi (Europeana1989)
Ģeogrāfiskā vieta (aptvērums telpā)
Laika posms (aptvērums laikā)
Apraksts
Piezīmes
Publicēšanas/radīšanas vieta
Izdevējs
Radīšanas/publicēšanas datējums
Objekta tips
Formāts
Identifikators
Valoda
Saistība (saite)
Licence
Tiesību īpašnieks
Digitalizācija
Origin Country
Recently viewed
Recently viewed
Objects
Collections
Digital Archive of Memorabilia
contains 1 925 digital objects
Search field
Advanced search
?
MAIN PAGE
|
Indexes
Index:
Apraksts
Results:
152
Choose first letter
all
A
B
D
E
F
G
I
J
K
L
M
N
O
P
R
S
T
U
V
Z
Search in field Apraksts
Prev
of
3
Next
Dainas Šķieznas-Elsbergas sarkanbaltsarkana karoga lente un nozīmīte. Daina Šķiezna-Elsberga piedalījās Baltijas ceļā Rīgā, pie Brīvības pieminekļa.
Dianas Antonas prievīte Baltijas ceļa laikā tika izmantota kā savienojošais elements starp blakus stāvošajiem cilvēkiem, jo cilvēku nebija tik daudz. D. Antona stāvēja Baltijas ceļa posmā uz Rīgas-Bauskas šosejas pie "Bērziņiem".
Edīte Sondoviča Baltijas ceļā piedalījās kopā ar Rīgas rajona kolhoza "Mārupe" cilvēkiem, kuri stāvēja Rīgas-Bauskas šosejas 10., 11. kilometrā.
Eglona Brūna grāmata "Sarkanbaltsarkano karogu paceļot". Baltijas ceļa laikā Eglons Brūns stāvēja pie Brīvības pieminekļa un aicināja pārējos saslēgt kopā ķēdi, kas pieminekļa apkārtnē bija aizliegts.
Elga Kugrēna, ciemojoties pie draudzenes Regīnas Purmales Austrālijā, atveda no turienes 1989. gada kalendāru ar Latvijas valsts ģērboni, kas ir liecinieks trimdas latviešu centieniem, kas rezultējās Baltijas ceļā. Elga Kugrēna Baltijas ceļā stāvēja Rīgā, Brīvības ielā pie VEF rūpnīcas.
Elgas Kugrēnas pase tās īpašniecei vienmēr ir bijusi līdzi. Pase izdota 1989. gada 3. aprīlī un bija arī lieciniece Baltijas ceļam, kurā Elga Kugrēna piedalījās stāvot Rīgā, Brīvības ielā pie VEF tilta.
Elmāra Laviņa iesniegums par izstāšanos no Komunistiskās partijas, kurā viņš lūdz izslēgt sevi no Komunistiskās partijas sakarā ar represijām, kas vērstas pret viņu 1987. gadā, kā arī pieprasa samaksāto biedra naudu (1 050 rubļu) pārskaitīt Latvijas Tautas frontes labā.
Elmārs Laviņš piedalījās Baltijas ceļā, stāvot uz Rīgas-Bauskas šosejas starp Iecavu un Bausku.
Elmārs Lipše piedalījās Baltijas ceļā, stāvot uz Rīgas-Bauskas šosejas posmā starp Rīgu un Ķekavu.
Fotoattēls ir Baibas Rēderes piemiņa no vecāsmātes Skaidrītes Nilles, kura piedalījās Baltijas ceļā. S. Nille fotogrāfijā redzama kopā ar cilvēkiem no Ķekavas. Pati B. Rēdere Baltijas ceļa laikā bija trīs gadus veca, savukārt viņas mamma bija gaidībās, tāpēc sanāca, ka S. Nille pārstāvēja savu ģimeni.
Fotogrāfija no laikraksta "Padomju Jaunate" 1989. gada 24. augusta numura, kurā no helikoptera nofotogrāfēts Baltijas ceļš pie Līgatnes. Fotogrāfija redzamas Pētersonu un Bāliņu ģimenes. No kreisās puses: nezināma maza meitenīte ar savu mammu; Ogres Kultūras nodaļas kasiere Anniņa Jurāne gaišā jakā un tumšos svārkos; Velta Pētersone tumšā jakā; Leonīds Pētersons; nezināms vīrietis baltā džemperī un nezināma sieviete tumšā kleitā; Grieta Bāliņa; Agnese Pētersone; Ivanda Bāliņa; Lauma Bāliņa baltā platroku džemperī; Ziedonis Bāliņš; nezināms vīrietis tumšās drēbēs un nezināma sieviete gaišos svārkos; Arnolds Bāliņš gaišā džemperī; Inese Pētersone džinsu biksēs.
Fotogrāfijā redzama ukraiņu ģimene no Zaporožjes (Ukraina), kura piedalījās Baltijas ceļā. No kreisās puses: Jurijs Kindra, Igors Kindra un Natalija Kindra. Viņi kopā ar latviešu Elgas Jukones un Alberta Jukona ģimeni piedalījās Baltijas ceļā uz Rīgas-Bauskas šosejas, aptuveni 1 km no Bauskas uz Rīgas pusi.
Fotogrāfija un Gintas Auznieces raksta "Atmiņu nospiedumi un dzirkstis" fragments žurnāla "Māja" (Nr. 33, 2013, 23./29. aug.) 39. lappusē par Miervaldi Mozeru. Fotogrāfijā no kreisās puses: Valsts Filharmonijas galvenais režisors Miervaldis Mozers un Kultūras ministrs Raimonds Pauls. Fotogrāfija tapusi Baltijas ceļa dienā Filharmonijas skvērā (tagad - Līvu laukums).
Fotogrāfija uzņemta netālu no Tallinas, Vīlandes šosejas un Tallinas apvedceļa krustojumā. Tajā redzamie Baltijas ceļa dalībnieki ir Veiko Spolītis (pirmais no labās puses) ar māsīcu, brālēnu un klasesbiedri. Uzzinot, ka ir uzņemts Daugavpils Universitātes Filoloģijas fakultātē, un tādējādi atbrīvots no dienēšanas Padomju armijā, Veiko Spolītis devās pie savas vecmāmiņas uz Igauniju un tur arī piedalījās Baltijas ceļā.
Fotogrāfijas vidū Baltijas ceļa dalībnieks Veiko Spolītis. "We will win! Victory will be ours!" jeb "Mēs tik un tā uzvarēsim! Uzvara būs mūsu!" Attēlā redzams atmodas laikā bieži izmantotais žests ar diviem pirkstiem V veidā, simbolizējot uzvaru jeb "Victory". "Jo bija zināms, ka tik un tā mēs atgūsim savu brīvību". Veiko Spolītis Baltijas ceļā piedalījās pie Tallinas, Vīlandes šosejas un Tallinas apvedceļa krustojumā. Uz Igauniju viņš bija devies ciemos pie savas vecmāmiņas, uzzinot, ka ir uzņemts Daugavpils Universitātes Filoloģijas fakultātē, un tādējādi atbrīvots no dienēšanas Padomju armijā.
Gintauts Vīksne ar sievu Baltijas ceļā pie Ropažiem. G. Vīksne tur rokās Latvijas karogu.
Gintauts Vīksne ar sievu un savu automašīnu "Moskvič" Baltijas ceļā pie Ropažiem. G. Vīksne tur rokās Latvijas karogu.
Gintauts Vīksne un viņa sieva Baltijas ceļā pie Ropažiem. G. Vīksne tur rokās Latvijas karogu.
Grāmata "Tev mūžam dzīvot Latvija" kā amulets, kurš visur vienmēr ņemts līdzi, bija klāt tās īpašniecei Elgai Kugrēnai arī Baltijas ceļā Rīgā pie VEF rūpnīcas.
Grieta Bāliņa piedalījās Baltijas ceļā uz Rīgas-Pleskavas (tagad Vidzemes) šosejas pie Līgatnes.
Gunāra Armana radioaparāts, kas viņam bija līdzi piedaloties Baltijas ceļā pie Siguldas.
Gunta Grīnšteina radioaparāts, kas viņam bija līdzi piedaloties Baltijas ceļā pie Kocēniem.
Īles Narkoloģiskās slimnīcas darbinieki, Īles pamatskolas darbinieki un Maiga Zariņa ar dēlu Viktoru Stefanoviču Baltijas ceļā pie Lietuvas robežas Grenctālē.
Ilze Greiškalna (fotogrāfijā otrajā rindā pirmā no labās puses) piedalījās Baltijas ceļā pie Rīgas.
Ilzes Greiškalnas karogs, ko viņa kopā ar brāli turēja piedaloties Baltijas ceļā.
Inese Pētersone piedalījās Baltijas ceļā uz Rīgas-Pleskavas (tagad Vidzemes) šosejas pie Līgatnes.
Inguna Barinova Baltijas ceļā piedalījās Rīgā uz Oktobra (tagadējā Akmens) tilta.
Ivanda Bāliņa (fotogrāfijā pirmā no labās puses) piedalījās Baltijas ceļā uz Rīgas-Pleskavas (tagad Vidzemes) šosejas pie Līgatnes.
Ivaram Kataisam piederošais radioaparats "НЕЙВА РП 305", kas viņam bija līdzi Baltijas ceļā, stāvot uz Rīgas-Pleskavas šosejas starp Rīgu un Garkalni.
Iveta Stare piedalījās Baltijas ceļa posmā netālu no Cēsīm, Drabešos. Viņa ieradās no Preiļiem ar vienu no autobusiem, kuru bija noorganizējusi Latvijas Tautas frontes Preiļu nodaļa. Braucējiem līdzi bija karogi, tautiskās jostas, lai gadījumā, ja pietrūktu cilvēku, ķēdē nerastos pārrāvumi.
Jāņa Pilāna Latvijas Tautas frontes kārtības sarga rokas apsējs Nr.529, ar kuru sākot no 1989. gada viņš piedalījās dažādās aktivitātēs.
Jāņa Rušenieka Latvijas Tautas frontes biedra karte. Jānis Rušenieks piedalījās Baltijas ceļā uz Rīgas-Pleskavas šosejas pie Vangažiem.
Jelgavas Avīzes redakcijas kolektīvs Baltijas ceļa posmā uz Rīgas-Bauskas šosejas pie Iecavas. No kreisas puses: Ludmila Movele, Laila Ivane, Guntis Krūmiņs, Arta Sudrabiņa, Elza Ķezbere, Monika Lenise, Igors Movels.
Kārļa Krūmiņa fotogrāfija bērnudārzā karavīra tērpā ir Sarmītes Dambes piemiņas lieta. Kārlis Krūmiņš bija Sarmītes Dambes māsasdēls, kurš mīklainos apstākļos gāja bojā Čerepovecā (Krievija, Vologdas apgabals) dienesta laikā Padomju armijā. 1989. gada 23. augustā, kad notika Baltijas ceļš, Saulkrastu kapos notika Kārļa Krūmiņa bēres.
Karogs, kuru Eglonam Brūnam uzdāvināja nepazīstama sieviete pie Brīvības pieminekļa, ir pavadījis viņu vienmēr un visur - no Norvēģijas ziemeļos līdz pat Gambijai Āfrikā. Šis karogs ir bijis viņam līdzi arī Baltijas ceļa laikā, stāvot pie Brīvības pieminekļa un aicinot pārējos saslēgt kopā ķēdi, kas pieminekļa apkārtnē bija aizliegts.
Laikraksta "Padomju Jaunatne" 1989. gada 26. augusta raksti ir Sarmītes Dambes piemiņas lieta, kas saistās viņai ar diviem notikumiem, kas abi notika 1989. gada 23. augustā - Baltijas ceļu un viņas māsas dēla Kārļa Krūmiņa bērēm Saulkrastos. Kārlis Krūmiņš gāja bojā Čerepovecā (Krievija, Vologdas apgabals) mīklainos apstākļos dienesta laikā Padomju armijā.
Laikraksts "Literatūra un Māksla" (Nr. 35, 1989. gada 26. augusts) ar Baltijas ceļa fotogrāfijām ir Skaidrītes Veisas Baltijas ceļa piemiņas lieta. Skaidrīte Veisa piedalījās Baltijas ceļā stāvot Rīgā pie Laimas pulksteņa.
Laimoņa Stīpnieka Baltijas ceļa fotogrāfija no ceļa posma Cēsis-Valmiera 10. km.
Latvijas Televīzijas (LTV) filmēšanas grupa 1989. gada 23. augustā filmēja Baltijas ceļa akciju, ar helikopteru veicot lidojumu no Rīgas līdz Cēsīm un atpakaļ. Attēlā no kreisās puses: Zviedrijas žurnālists Juris Kaža, LTV operators Mārtiņš Andersons, LTV žurnāliste Elga Paidere, programmas "Labvakar" žurnālists un LPSR Augstākās Padomes deputāts Edvīns Inkēns, lidostas "Spilve" Helikopteru eskadriļas komandieris Oļegs Korša, LPSR Mežu ministrijas Mežu uzraudzības dienesta uzraudzības inspektors no gaisa Aivars Mežulis un LTV "Panorāmas" šoferis. Fotogrāfēja LTV "Panorāmas" ārštata reportieris Ainārs Ašaks.
Lauma Bāliņa (fotogrāfijā pirmā no kreisās puses) piedalījās Baltijas ceļā uz Rīgas-Pleskavas (tagad Vidzemes) šosejas pie Līgatnes.
Laumas Alksnes-Alksnītes fotoaparāts "Zenit-B", kurš viņai bija līdzi piedaloties Baltijas ceļā Rīgā pie Brīvdabas muzeja.
Leonīda Pētersona radioaparāts "Selga", kas viņam bija līdzi piedaloties Baltijas ceļā uz Rīgas-Pleskavas (tagad Vidzemes) šosejas pie Līgatnes.
Leonīds Pētersons piedalījās Baltijas ceļā uz Rīgas-Pleskavas (tagad Vidzemes) šosejas pie Līgatnes.
Maiguta Bernšteina piedalījās Baltijas ceļā Rīgā, Brīvības un Tērbatas ielu krustojumā.
Mākslinieces un sabiedriskās darbinieces Džemmas Skulmes piezīmju lapa ar hronoloģiskiem 1988. un 1989. gada notikumu aprakstiem. Džemma Skulme Baltijas ceļā piedalījās netālu no Rīgas pie Berģiem. Kopā ar viņu bija viņas mazdēls Jānis Skulme, trimdas laikraksta "Laiks" izdevēja Ilgvara Spilnera kundze un Mākslinieku savienības atbildīgā referente Rūta Muižniece.
Māra Goldmaņa Baltijas ceļa piemiņas lieta - organizācijas "Daugavas vanagi" 1990. gadā izdota pamarka, kas veltīta Baltijas ceļam.
Māra Goldmaņa Baltijas ceļa piemiņas lieta - organizācijas "Daugavas vanagi" izdota pamarka, kas veltīta Baltijas valstu neatkarības atjaunošanai.
Māra Mihejeva Baltijas ceļā piedalījās uz Rīgas-Pleskavas (tagad Vidzemes) šosejas pie Berģiem.
Māras Raikstiņas 1 kapeikas monēta, kas viņai bija līdzi piedaloties Baltijas ceļā. Māra Raikstiņa Baltijas ceļā stāvēja Rīgā uz Brīvības ielas, starp Elizabetes un Dzirnavu ielām.
Māras Raikstiņas 1 rubļa jubilejas monēta, uz kuras attēlots Mihails Ļermontovs. Monēta Mārai Raikstiņai bija līdzi piedaloties Baltijas ceļā, kad viņa stāvēja Rīgā uz Brīvības ielas, starp Elizabetes un Dzirnavu ielām.
Māras Raikstiņas 2 kapeiku monēta, kas viņai bija līdzi piedaloties Baltijas ceļā. Māra Raikstiņa Baltijas ceļā stāvēja Rīgā uz Brīvības ielas, starp Elizabetes un Dzirnavu ielām.
Māras Raikstiņas auseklīša piespraude, kas viņai bija līdzi piedaloties Baltijas ceļā. Māra Raikstiņa Baltijas ceļā stāvēja Rīgā uz Brīvības ielas, starp Elizabetes un Dzirnavu ielām.
Marga Brence (fotogrāfijā pirmā no kreisās puses) piedalījās Baltijas ceļā pie Vangažiem, "Vīgantu" mājām.
Martiņš Valduss (13 gadi) un Ieva Valdusa (8 gadi) Baltijas ceļā pie Inčukalna, netālu no restorāna "Sēnīte", kur Baltijas ceļā piedalījās Valdusu un Dikausu ģimenes.
Maruta Bukleviča piedalījās Baltijas ceļā, stāvot Brīvības un Matīsa ielu krustojumā Rīgā.
Meldra Usenko Baltijas ceļā piedalījās Rīgā pie Brīvības pieminekļa.
No kreisās puses: Baltijas miera un brīvības kruīza iniciatori Vilnis Zaļkalns (Zviedrija) un Māris Graudiņš (ASV, tagad Latvija). 1985.gada jūlijā un augustā notika Baltijas miera un brīvības kruīzs (Baltic Peace and Freedom Cruise), kurā piedalījās ap 400 dalībnieku no visas pasaules. Kruīzs notika gar okupēto Baltijas valstu krastiem un tā uzdevums bija pievērst pasaules uzmanību Baltijas valstu okupācijai, kas tika aizsākta pirms 45 gadiem.
Ogrēnieši Baltijas ceļā uz Rīgas-Pleskavas šosejas pie Līgatnes. No kreisās: Dzidra Eideka, Elvīra Eglīte, Alise Stucka, Jānis Stucka, Maruta Stucka. Kopā ar viņiem Baltijas ceļā piedalījās Roberts Eiduks, kurš ir fotogrāfijas autors.
Organizācijas "Daugavas vanagi" 1990. gadā izdotā Baltijas ceļam veltītā pamarka ir Sarmas Līnes Baltijas ceļa piemiņas lieta. Sarma Līne Baltijas ceļā piedalījās pie Valmieras.
Organizācijas "Daugavas vanagi" 1990. gadā izdotā un Baltijas ceļam veltītā pamarka ir Rutas Zeltiņas Baltijas ceļa piemiņas lieta. Ruta Zeltiņa Baltijas ceļā piedalījās uz Rīgas-Pleskavas šosejas pie Garkalnes.
Prev
1
2
3
of
3
Next
This page uses 'cookies'.
More information
I understand